Trilleris pie Jaunogres dzelzceļa pārbrauktuves
No 12. maija pulksten 21 tika uzsākti dzelzceļa pārbrauktuves remontdarbi Kalna prospektā. Tie turpināsies līdz 14. maija pulksten 17. Autotransportam šī pārbrauktuve ir slēgta, noslogojot satiksmi pie Jaunogres dzelzceļa stacijas. Portāls Ogrenet pārliecinājās par spēkratu piesātinājumu tieši karstajās stundās...
Pirms pulksten sešiem devāmies uz Raiņa prospekta apkārtni, kur dzelzceļa pārbrauktuvi abos virzienos šķērso lērums automašīnu. Citam darba diena jau beigusies, dažs vēl strādā un izmanto automašīnu, kā pārvietošanās līdzekli. Protams, arī Latvijas Dzelceļa transports nesnauž, vispirms pienāk elektriskais vilciens, bet pēc dažām minūtēm jau aiztrauc dīzelītis. Pārbrauktuve tika atvērta uz, apmēram, divām minūtēm.
Pie stāvēšanas, kamēr mirgo sarkanie gaismekļi un gaudo burvīgā melodija, esam it kā pieraduši, taču, kad nokļuvām pie Raiņa un Jaunogres prospekta krustojuma, bijām aculiecinieki vairākām sadursmes situācijām. Labāku iespaidu noteikti sniegs videomateriāls un fotogrāfijas...
Neatliek nekas cits, kā samierināties ar šiem remontdarbiem... Vienīgais trūkst kāds pagaidu luksofors vai ceļu policijas satiksmes regulētājs. Tas noteikti novērstu avārijas iespējamību, kā arī padarītu raitāku satiksmes plūsmu.
Lai arī informācijas plāksnes ar paredzēto remontdarbu grafikiem tika izliktas samērā laicīgi, tik un tā vairāki autovadītāji dodas taisnā ceļā uz Kalna prospekta pārbrauktuvi. Rezultāts pavisam vienkāršs, proti, ceļa vidū ķieģelītis, un jāgriež auto braukšanai pretējā virzienā, arī laiks un daļa nervu pazaudēts... Varbūt tās brīdinājuma zīmes varētu novietot daudz redzamākā vietā nevis līkuma vidū, kā tas ir nogriežoties no Rīga - Daugavpils šosejas.
2009. gada 13. maijā, 21:00, Ogres novada ziņas
Ogrenet
Jaunākie komentāri
Normaalaas valstiis un arii pavisam nenormaalaas celja un dzelzcelja remonti notiek Veelaas vakara stundaas un nakts stundaas ...Nu bet tikai nejau latvijaa! Apsveicams darba laika un racionalitaates sadaliijums! :)
Mani, piemēram, situācija uz Ogres pārbrauktuvēm nenormāli kaitina. Tāpēc jau esam tādā pak...ā, ka pārbrauktuves aizvēršanas laiku aprēķina matemātiķi un fiziķi kā rmax, neiedziļinoties citos mainīgajos faktoros. Šie faktori uz katras pārbrauktuves ir savi, un Jaunogres gadījumā interesants ir fakts, ka abās pusēs ir pasažieru vilcienu pieturvietas. Kāpēc tik savlaicīgi taisīt ciet pārbrauktuvi, ja pēdējos 500m, samazinot ātrumu, pieturvietai tuvojas elektrovilciens? Ak automātika nešķiro vilcienus? Bet tad kāda mārrutka pēc tur sēž dežurants? Pastāv risks, ka elektrovilciena vadītājs nenoreaģēs? Nu Ok, vismaz tad lai pārbrauktuve aizveras 30 sekundes pirms vilciena pienākšanas. Līdzīgi ir uz Ogres pārbrauktuves - visi stāv un noskatās, kā no Rīgas lēnām pienāk vilciens, izlaiž pasažierus, lēnām uzņem ātrumu,un tikai tad šķērso pārbrauktuvi (!). Citreiz rodas vēlme paņemt videokameru, un pafilmēt notiekošo, kad Ogre tiek paralizēta, kamēr tai cauri izbrauc 3 vilcieni. Varētu paintervēt korķī sēdošos šoferīšus. Labs sižets sanāktu. Es līdz minūtei precīzi varu pateikt, cikos es būšu Salaspilī vai Lielvārdē, ja izbraucu no Ogres Daugavas pusē. Bet nekad nevaru pateikt precīzu ierašanās laiku, ja man jānobrauc pa Ogri tikai 1,5 km, šķērsojot sliedes. Neko daudz jau LDz nevajag - nedauz pakustināt smadzenes un modernizēt signalizācijas sistēmu. I nekādu superdārgo tuneli nevajadzēs.
Ap 1850. gadu Ogres pilsētas vietā bijušas Enīšu, Svelmju, Šķīparu un Tūtes saimniecības, kas piederēja Ikšķiles muižai. Satiksmi starp Rīgu un Ogri šajā laikā nodrošināja zirgu pasts. Stāvoklis būtiski mainījās pēc 1861. gada 12. septembra, kad tika atklāta Rīgas - Daugavpils dzelzceļa līnija. Rīdzinieki steidzās izmantot dzelzceļu, lai dotos ekskursijās uz skaistākajām Latvijas vietām šajā virzienā, tādām kā Ogri, Koknesi un citām. Ogre ieguva tik lielu piekrišanu, ka Rīgas - Daugavpils dzelzceļa sabiedrība to faktiski pārvērta par izpriecu vietu. Šim nolūkam sabiedrība no Rīgas pilsētas noīrēja divas pūrvietas meža, lai ierīkotu celiņus, uzceltu restorānu un vairākus paviljonus. Jauno izpriecu vietu svinīgi atklāja 1862. gada maijā. Taču par Ogres dibināšanas gadu uzskata 1874. gadu, kad Rīgas pilsēta Ogres apkaimē sāka iznomāt privātpersonām pirmos gruntsgabalus vasarnīcu celšanai. Kopš 1875. gada Ogrē sākās intensīva vasarnīcu celtniecība; to skaits līdz 1. pasaules karam sasniedza trīs simtus.